Ekspress - tūre pa Horvātiju, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu. 4 dienas pie jūras. 8 dienas

Periods:
28.04.2018 - 05.05.2018
€ 290.00 € 350.00 Pasūtīt


- Autobusa tūre – 8 dienas. Bez nakts pārbraucieniem.

- Apmešanās 3* viesnīcā (brokastis un vakariņas).

- Ekskursijas krievu valodā.

Pasaules kultūrvēsturiskā mantojumā UNESCO ietverto objektu un objektu – UNESCO kandidātu saraksts, kurus iespējams apmeklēt mūsu tūres ietvaros:

Trogiras pilsētas vēsturiskais centrs (Horvātija)

Splitas pilsētas vēsturiskais centrs un Diokletiana pils (Horvātija)

Dubrovnikas vecpilsēta (Horvātija)

Stonas kopienas un tās apkārtnes kultūrvēsturiskais ansamblis (Horvātija)

Korčulas pilsētas vēsturiskais centrs (Horvātija)

XV-XVII gs. venēciešu aizsargmūri Zadarā, Šibenikā un Korčulā (Horvātija)

Sv.Jēkaba katedrāle Šibenikā (Horvātija)

Dabas un kultūrvēsturiskais rajons Kotorā (Melnkalne)

Vecā tilta rajons vēsturiskajā Mostaras centrā (Bosnija un Hercegovina)

Vēsturiskā apmetne Počiteļā (Bosnija un Hercegovina)

Arhitektūras un dabas ansamblis Blagajā (Bosnija un Hercegovina)

Budapešta: Donavas krastmalas. Cietoksnis Budā un Andraši prospekts (Ungārija)


 

 Rīga - Polija (nakts viesnīcā)   – Budapešta (Ungārija) – Ungārija (nakts viesnīcā) – Trogira (Horvātija) – Splita (Horvātija) – Neuma (4 naktis 3* viesnīcā ( ar brokastīm un vakariņām) pie jūras. Bosnija un Hercegovina) – Dubrovnika (Horvātija) – Boko-Kotoras līcis (Melnkalne) – Kotora (Melnkalne) – Kravicas ūdenskritums (Bosnija un Hercegovina) – Počiteļa (Bosnija un Hercegovina) – Blagaja (Bosnija un Hercegovina) – Mostara (Bosnija un Hercegovina) – Pelešacas pussala (Horvātija) – Orebiča (Horvātija) – Korčula (Horvātija) – Stona (Horvātija) – Šibenika (Horvātija) - Polija (nakts viesnīcā) – Rīga
 

  Apmešanās komfortablā 3* viesnīcā  pa 2-3 cilvēkiem. Brokastis un vakariņas ir iekļautas cenā.
Izbraukšanas datumi Pilnā tūres cena, EUR

Tūres cena ar atlaidi, ja rezervē līdz 31.01.2018,EUR
Piemaksa par SGL. EUR Papildvieta autobusā, EUR
         
         
28.04.2018 - 05.05.2018 350 290 70 120
         


1.diena

Izbraukšana no Rīgas plkst. 6.00. Brauciens cauri Polijai. Pusdienu pauze. Nakts tranzītviesnīcā.

2.diena

Budapešta – ekskursija pa pilsētu. Nakts viesnīcā.

3.diena

Trogira. Ekskursija pa pilsētu. Splita – ekskursija pa pilsētu. Apmešanās 3* viesnīcā ar brokastīm un vakariņām Neum

4.diena

Ekskursija uz Pelešacas pussalu, Orebičas un Korčulas apmeklējums, izbraukums jūrā, Stonas sienu apskate, austere un vīna degustācija Mala Stona. Peldēšanās Orebičas un Korčulas pludmalēs.

5.diena

Ekskursija uz Melnkalni. Boko-Kotoras līča, Kotoras un Budvas apskate.Ekskursija uz Dubrovniku.  

6.diena

Ekskursija uz Bosniju un Hercegovinu. Mostaras un Počiteļas pilsētu apmeklējums, pusdienās foreles Blagajā, peldēšanās Kravicas ūdenskritumos.

7.diena

Pārbrauciens uz Poliju. Nakts viesnīcā.

8.diena

 

 

 

Pārbrauciens caur Poliju. Pusdienu pauze. Ierašanās Rīgā ap plkst.24.00 

  TŪRES APRAKSTS
 

1.diena
Izbraukšana no Rīgas 6.00.Pārbrauciens cauri Polijai. Pusdienas pauze. Nakts viesnīcā.

2. diena.

 

 

 

Nākošā mūsu pietura ir  Budapešta, kur mums ir ieplānota ekskursija ar vietējo gidu.  

Pēc ekskursijas pa pilsētu mums vēl atliks brīvais laiks, bet kur lēti un labi paēst pusdienas – mēs uzzināsim ekskursijas laikā.

Pievakarē ierodamies viesnīcā, kura atrodas netālu no Horvātijas robežas. 

 

Nakts viesnīcā.

 

3. diena.

 

Pēc agrām brokastīm viesnīcā iebraucam Horvātijas teritorijā. Horvātija 2013.gadā kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsts.  Lieliskais autobānis mūs aizved uz Adrijas jūras piekrasti – senlaicīgo UNESCO aizsargāto Dalmācijas pilsētu Trogiru. Trogira vārda pilnā nozīmē ir pilsēta-muzejs. III gs. pirms mūsu ēras grieķu kolonistu nodibinātā pilsēta atrodas uz salas, kuru ar cietzemi savieno vairāki tilti. Vecpilsēta atgādina kuģi, kas gatavojas doties jūrā. No venēciešu celtā Kamerlengo cietokšņa, kas  aizsargāja Trogiru no jūras puses, pilsēta ar savām palmu alejām un baznīcu torņiem redzama kā uz delnas. Viduslaiku Trogira ar savām romantiskajām ieliņām un burvīgo krastmalu rosina to skatīt vēl un vēl.

Trogirai  īpašu kolorītu piedod vietējais tirgus, kura labklājība balstās ne tikai uz vietējos pakalnos audzēto dārzeņu un augļu bagātīgo izvēli, bet arī tālu aiz Horvātijas robežām pazīstamo  stipro alkoholisko dzērienu – travaricas, orehovicas, višnevicas tirdzniecību.  Vīnogu rakiju vietējie iedzīvotāji nostādina uz dažādākām zālītēm, citroniem, plūmēm, bumbieriem. Nav divu pēc garšas vienādu uzlējumu. Tieši tādēļ tūristi parasti pēc vecpilsētas apskates dodas uz šo tirgu, sākumā degustē, degustē, pēc tam pērk, pērk...Gan sev kā pretsaaukstēšanās līdzekli, gan kā dāvanu draugiem. Gan garšīgi, gan oriģināli un arī galva pēc tam nesāp – visi vietējie dzērieni ir augstas kvalitātes.

 

Pēc nepilnas stundas ceļā mēs esam slavenā romiešu imperatora Dioklektiana dibinātajā Splitā. Dioklektians bija vienkāršs zaldāts, kas ar savu prātu un šķēpu spēja nokļūt neierobežotas varas augstumos un vēlāk pats no tās atteicās. Dioklektians iegājis vēsturē kā Romas impērijas valstiskās iekārtas reformators un arī kā viens no visnežēlīgākajiem kristietības apspiedējiem. Jāatzīmē, ka atšķirībā no citiem romiešu imperatoriem, Dioklektians neturējās pie varas un, nolicis savas pilnvaras, devās pavadīt mūža nogali dzimtajā Ilirijā, tagadējās Horvātijas teritorijā, kur bijušajam imperatoram 295.gadā tika uzcelta ap 30 tūkstošus kvadrātmetru plaša grezna pils. Tā gan vairāk bija nocietināta kara apmetne, ne kā pils un tajā Dioklektians vientulībā pavadīja savas dzīves pēdējos 8 gadus.  Uz ievērojamu Romas pilsoņu aicinājumu atgriezties un valdīt, Dioklelktians esot atbildējis, ja tie redzētu, cik lieliski izauguši viņa paša stādītie kāposti, tad neapgrūtinātu ar šādu priekšlikumu.

 Ar laiku Dioklektiana pils, kuru UNESCO iekļāvis pasaules kultūras mantojuma  dārgumu uzskaitē, pārvērtusies par pilsētu-nocietinājumu un kļuvusi par galveno Splitas ievērības objektu.

Pats pilsētas nosaukums ir izmainīts latīņu vārds „Palatium”, t.i. pils. Pils teritorijā lieliski saglabājušies Jupitera templis – bijušai romiešu templis, kas viduslaikos pārvērsts par kristiešu baznīcu, arī Prokuracija laukums, Katedrāle, Sudraba un Zelta vārti. Visi šie kultūras pieminekļi var pretendēt uz visievērojamāko kultūras pieminekļu statusu visā Adrijā.

Pilsētas arhitektūra ir unikāla, tajā ir visdažādāko stilu sajaukums. Tieši tas piešķir Splitai neatvairāmu burvību. Pat vietējie iedzīvotāji pelna īpašu uzmanību. Pastāv uzskats, ka šeit dzīvi visskaistākās Horvātijas sievietes. Divas Splitas iedzīvotājas iekarojušas Mis Pasaule titulu. Arī vīrieši ir ievērības cienīgi ar savu garo augumu. Daudzi no viņiem spēlē pasaules slavenākajās basketbola komandās. Bet tie, kas neplūc slavas laurus sportā, piedalās dažādos vēsturiskos uzvedumos un karnevālos.  Viens no šādiem uzvedumiem sākas tieši pusdienlaikā, kad Peristala laukumā, bungām dārdot, īpaši svinīgā veidā ierodas pats imperators. Šis uzvedums notiek tikai tūrisma sezonas laikā. Vispirms laukumā ierodas senās Romas gvardi un attīra laukumu no tūristiem. Un tad ierodas pats imperators ar savu sievu un sveic klātesošos ar latīņu „Ave”! Bet tālākais jau atkarīgs no pašiem tūristiem. Ja viņi izrāda cieņu, imperators var ar tiem arī pakomunicēt. Ja imperators ar sagaidīšanu ir apmierināts, to norāda viņa rokas augšupvērstais īkšķis. Bet ja ne, kas gan notiktu, ja īkšķi norādītu uz leju...

Tātad, cienījamās dāmas, ja vēlaties nofotografēties ar īstiem Romas leģionāriem – dodieties uz Splitu un nenožēlosiet!

Pēc vēsturiskās pilsētas daļas apskates ieteicam pastaigāties pa brīnišķīgo Splitas krastmalu, kas ir kļuvusi par Splitas vizītkarti. Ievērību pelna arī tirgus, kurā iespējams iegādāties visdažādākos augļus, un arī suvenīrus.

 

Vakara saulrietu jau sagaidīsim Adrijas jūras krasta pilsētā Neumā, kas ir vienīgā Bosnijas un Hercegovinas pilsēta ar izeju uz Adrijas jūru. Un tā kā līdz naktsmieram ir vēl kāds laiciņš, jau pirmajā vakarā ir iespēja doties vai nu naksnīgajā peldē, jo jūra atrodas tepat rokas stiepiena attālumā, vai arī pasēdēt uz balkona, baudot kādu vīna glāzi un klausoties cikāžu mūziku. 

 

Lielākā priekšrocība mūsu apmešanās vietai ir tās novietojums netālu no jūras. Neumas komfortablās pludmales plešas vairāku kilometru garumā. Un jāatzīmē, ka Neumā rit dzīve visu diennakti un pat visu gadu; ir atvērti veikali, restorāni ar „dzīvo” mūziku, diskotēkas un katrs varēs atrast savai sirdij tīkamāko. Jāatzīmē, ka preču un pakalpojumu cenas ir viszemākās visā Adrijā.

 

Nakts viesnīcā.

 

4. diena.

 

Adrijas piekrastē mostas agri. Taču mums šodien nekur nav jāsteidzas. Mēs šodienu sākam ar atpūtu – atvēsinoši peldi vai pirmo saulesstaru ķeršanu, protams, jāveic arī kāds izlūkgājiens pa vietējo apkaimi. Dažu stundu pludmalē iesākumam pietiek, lai iepazītos ar Adrijas jūras piekrasti. Bet nesteigsimies! Dienas pirmajā pusē mēs peldamies, sauļojamies, jāatzīst, ka spēcīgajos saules staros viegli arī apdedzināties!

Pēcpusdienā mūs gaida romantiska un gastronomiska izbraukšana uz Pelešacas pussalu, kur kopš neatminamiem laikiem audzē pašas garšīgākās austeres un gatavo pašu populārāko vīnu Horvātijā. 

Bet pussala ir slavena ne tikai ar austere plantācijām un vīnu. Dubrovnikas republikai bija sāls ieguves un tirdzniecības monopols visā Balkānu pussalā. Sāli, kā vienu no republikas bagātības un varenības pamatiem ieguva tieši šeit – pussalā. Bet lai ienaidnieki nevarētu iebrukt un atņemt sāls raktuves, uz pussalas nodibināja Stonas pilsētu ar varenu aizsargmūri, kurš tālredzīgi pilsētu sadalīja 2 daļās – Lielajā un Mazajā Stonā. Slavenā Stonas mūra celtniecību uzsāka 1334. gadā, kad Pelešacas pussalu iekļāva Dubrovnikas republikā. Pa mūra perimetru izvietoja 20 sargtorņus un 5 cietokšņus, bet pats Stonas mūra garums sastādīja 5,5 kilometrus. Kā lielākais aizsargmūris Eiropā Stonas mūris atzīts par otru lielāko pasaulē pēc lielā Ķīnas mūra. Un, ja Lielā Stona pazīstama arī vēl šodien kā vieta, kur no jūras ūdens iegūst sāli, tad mazā Stona atrodas pie pasaulē vienīgā līča, kurā audzē ostrea edulis – mazas apaļas austeres, kas savā laikā auga arī Francijā, Kalifornijā un Japānā. Bet 1930. gadā sērgas rezultātā tās izmira un saglabājušas tikai šeit. Tieši šo austeru dēļ Horvātijas varas iestādes aizliegušas līča tuvumā jebkādu, arī viesnīcu, celtniecību. Bet slavenās austeres mēs nogaršosim atceļā.

 

Tagad mēs dosimies uz  pussalas dienvidiem – Orebiču. Orebiča  ir populārākais jūras kūrorts. Šeit, Sv.Ilijas kalna pakājē, no senseniem laikiem dzīvoja horvātu jūrnieku un kapteiņu dinastijas. Pilsētas vēstures sākums meklējams XVII gs. vidū, kad kāds kapteinis no Bakarras Pelešacas pussalā uzcēla cietoksni un nosauca to par Orebiču. Turku un pirātu iebrukumu laikā cietoksnis tika sagrauts, bet ap to izveidojusies pilsēta tika iesaukta par kapteiņu pilsētu. Šeit pat ir atsevišķa iela „Kaliganovi”, uz kuras ir tikai kapteiņiem piederošas mājas.

Mūsdienās Orebiča ir populāra jūras kūrortpilsēta. Šeit beidzas autoceļš un sākas jūras pārceltuve, kas savieno Pelešacas pussalu ar mūsu tālāko ceļa mērķi – Korčulas salu. Bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu – vispirms peldēšanās vienā no skaistākajām Horvātijas peldvietām un fotografēšanās uz augsto kalnu un kaktusu audžu fona un tikai pēc tam ceļš atklātajā jūrā.

Svaigā jūras brīze patīkami atvēsina seju. Tieši kursā – gigantiskiem šaha torņiem līdzīgie Korčulas torņi. Tieši Korčulā 1254. gadā dzimis vēlākais slavenais ceļotājs  Marko Polo.

Tieši pie šīs salas krastiem viņš, kā Venēcijas republikas pavalstnieks, piedalījās jūras kaujā starp Genuju un Venēciju. Venēciešus sakāva, bet Marko Polo saņēma gūstā.  Kas zina, vai Marko Polo sarakstītu slaveno, viduslaikos par bestselleru kļuvušo „Grāmatu par dažādo pasauli” par savu ceļojumu pa Āziju, ja nekristu genujiešu gūstā ? Pēc viņa vārdiem cietumā sarakstītā grāmata kļuva par vienu no pirmajiem eiropiešu zināšanu par Āziju avotiem. Mūsdienās mājā, kurā ir dzimis Marko Polo , atrodas neliels muzejs. Marko Polo vārds pilsētā sastopams ik uz soļa – kafejnīcu nosaukumos, ceļojumu birojos un pat suvenīru veikalos.

Korčula  ir vecākā pilsēta Adrijas jūras krastā, vecāka par Dubrovniku. Laikā no XII-XV gs. Korčula vairākkārt pārgāja no vienām rokām otrās. To pārvaldījuši slāvu kņazi, Venēcija, Ungārija, Genuja. Tad vēl neilgs neatkarības laiks, līdz pilsēta kļuva par Dubrovnikas republikas sastāvdaļu… Kādu laiku Korčula piederēja Austroungārijas impērijai, pēc tam – Francijai.1807. gadā Korčulu uz īsu laiku iekaroja apvienotā krievu-melnkalniešu flote D.Seņavina vadībā. Korčulu okupēja Itālija, vēlāk  tā bija Dienvidslāvijas sastāvā un ar 1990.gadu Korčula ir neatkarīgās Horvātijas daļa.

Jāatzīmē, ka visdziļākās pēdas Korčulas vēsturē atstājuši venēcieši. Tā, piemēram, tieši venēcieši uzcēla masīvos nocietinājumus. Šaurās viduslaiku ieliņas noved pie viscēlākās Korčulas celtnes  – Sv.Marka katedrāles. Interesanti, ka katedrāles portālā redzamas kailas Ādama un Ievas figūras, ko sagrābušas lauvas. Pašā katedrālē apskatāmas kaujas trofejas – dažādi šķēpi un alebardes, kuras korčulieši ieguvuši cīņās ar ienaidniekiem.

Pati pilsēta ir neliela un to var apiet 15-20 minūtēs, un pēc tam – vai nu nopeldēties kristāltīrajā ūdenī pie varenajām viduslaika pilsētas sienām, vai arī pasēdēt ar slaveno Korčulas vīnu “Grk” vai “Poship”’ glāzi rokās kādā no krodziņiem krastmalā. Noteikti jāpasūta kāds ēdiens no zivīm! Un varam justies kā 7-tajās debesīs! Jāsaka, nevienā no Horvātijas pilsētām nejutīsimies tik brīvi un nepiespiesti, kā Korčulā !

Atmiņai no Korčulas var iegādāties rotas no koraļļiem. Veikaliņa saimniece, kur šīs rotas tirgo, pati ar akvalangu nirst jūrā , lai tūristiem varētu piedāvāt dažādus jūras brīnumus.

Diemžēl ilgāk kavēties nevaram un jau drīz kuteris ar mūsu tūristiem uz klāja, līgani šūpojoties garāmejoša prāmja saceltos vilnīšos, jestri tuvojas Horvātijas sauszemei. Uz redzēšanos, Korčula ! Uz redzēšanos, Orebiča !

 

Neliela fotopauze pie Stonas mūra sienām un tad jau mūsu autobuss apstājas pie pašas ūdens maliņas Mazajā Stonā. Austeru fermas saimniece ar veiklu speciāla naža griezienu atver vienu austeri pēc otras un izvieto tās lielā traukā. Zināms satraukums pārņem pat tos tūristus, kuri pienākuši tikai paskatīties vien. Īsa foto sesija ar austerēm. Pirmie austeres pagaršo pieredzējušākie un drosmīgākie tūristi. Tad saņem dūšu arī nepieredzējušie… Nedaudz citronu sulas, viens - divi garšīga baltvīna kausiņi un skat, jau austere trauks ir tukšs, bet pēc jaunas austeru porcijas jau sastājusies rinda. Izrādās, austeres nemaz nav nekas briesmīgs, tīri garšīgas un nedaudz atgādina sēnes.

Par piemiņu, tūristiem būs iespēja iegādāties baltvīnu un sarkanvīnu, medu, augļus un citus garšīgus suvenīrus. Bet tiem, kas apmetušies Klekā, iespēja iegādāties arī svaigas zivis un mīdijas, lai  tās sagatavotu savās virtuvītēs. Kā vislabāk gatavot – par to autobusā mūsu gids pastāstīs.

Labu apetīti !

 

Nakts viesnīcā.

 

5. diena.

Visiem labrīt! Esat izpeldējušies, adaptējušies? Ja tā, tad laipni lūdzam mūsu autobusā !

 

Lielā tūre uz Melnkalni. Pa kalnu serpentīnu apbraucot Dubrovniku, mēs piestāsim skatu laukumā, kuru iecienījuši profesionāli fotogrāfi. Arī mēs varēsim iejusties profesionālu fotogrāfu lomā un veikt kādu foto sesiju. Šeit iespējams iegādāties arī oriģinālus suvenīrus – kā no smalka zirnekļa tīkla austus mežģīņu galdautus un lakatiņus.

 

Mūsu  galamērķis ir Melnkalne, un mūsu ceļš ved pa piekrasti gar Boko-Kotoras līci – vienu no skaistākajiem līčiem pasaulē, kurš ietverts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Lielākais līcis Adrijas jūras krastā, ievērojams dabas un vēstures objekts. Līcis 30 km garumā iestiepjas sauszemē, veidojot dabīgu un ērtu ostu kuģiem, ne velti senie līča iedzīvotāji bija labākie jūrnieki un pirāti. Boka – vecitāļu valodā nozīmē “’mute”’ vai “’rīkle”. Tik dzejiski šo pasakaini skaisto vietu nosaukuši jūrasbraucēji! Dabas skaistumu vārdos  grūti izteikt. Grandiozi, burvīgi, pasakaini – tādiem epitetiem šo vietu apzīmē visi, kam vien palaimējies to redzēt.

 

Brauciena laikā redzēsim veselu  viduslaiku pilsētu, virkni, tai skaitā arī Perastu, kura 18.gs. bija plaukstoša ostas pilsēta un galvenais kuģubūves centrs Adrijas jūras piekrastē. Šeit dzīvoja vairāki tūkstoši bagātu, pārtikušu cilvēku, taču tagad – vien 200 iedzīvotāju. No skatu laukuma fotogrāfijās varēsim iemūžināt gan Perastu, gan divas burvīgas salas 500m attālumā no krasta – mākslīgā sala Gospaoda-Škrpela ar Sv.Dievmātes baznīcu un Sv,Džordžes sala ar Sv.Georga baznīcu jeb Sv.Jura baznīcu, ar kuru saistās skumja leģenda par nelaimīgo mīlestību, kur nāve vienoja divu mīlētāju sirdis – vietējie iedzīvotāji patrieca franču ekspedīcijas korpusu uz Sv.Georga salu, no kurienes viņi veica apšaudi. Tās laikā sagrāva kāda karavīra iemīļotās māju un viņa gāja bojā. Iemīļoto apglabāja salā, bet karavīrs palika uz salas un zvanīja baznīcas torņos tik ilgi līdz nomira. Tad viņu apglabāja blakus līgavai. 

Diemžēl viduslaiku šaurās ieliņas mūsdienu lielajiem tūristu autobusiem nedod iespēju iebraukt, tādēļ jāatsakās no kārdinājuma apmeklēt pilsētu, no kuras cēlušies vairāki vēlāk Krievijas impērijai Pētera I laikā kalpojušie kapteiņi un flotes komandieri.

 

Nākošā pietura ir senajā Kotorā, kura arī ietverta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un pazīstama kā visplašākais tirgus ar viszemākām cenām visā Horvātijas un Melnkalnes Adrijas jūras piekrastē. Katoras pilsēta kā cietoksnis ir apjozta ar aizsargmūri. Virs rietumu Jūras vārtiem akmenī iecirsts bijušā Dienvidslāvijas vadītāja Josipa Broz Tito aforisms: „Sveša mums nevajag, bet savu neatdosim.” Aiz mūra skatāmas senās, šaurās ieliņas ar tikpat senām celtnēm, veikaliem, kafejnīcām un restorāniem ar skatu uz jūru. Pilsētas centrā ir 3 baznīcas – vispazīstamākā Sv.Tripuna katedrāle, celta 1166.g., kurā glabājas mocekļa Sv. Tripuna pīšļi, kuri tika atgādāti no Konstantinopoles 9.gs. 

Patīkami, ka atšķirībā no citām Adrijas jūras piekrastes pilsētām, Kotorā nav daudz tūristu. Līdz ar to panākts zelta vidusceļš – kad iedzīvotāji netiek traucēti un pilsēta nav pārvērtusies par atrakciju tūristiem.

Pilsētas skaistumu īpaši pasvītro iespaidīgā fortifikācijas sistēma, kas tiek saglabāta kā pasaules kultūras mantojums. Sienu augstums ir līdz 20 m un platums līdz pat 15 m. Pie kam šīs sienas apjož ne tikai pašu Kotoru, bet stiepjas arī augstu kalnā līdz senajam Sv.Ivana cietoksnim. Līdz tam var nokļūt 30-40 min. laikā, bet tas ir to vērts – no cietokšņa atveras pasakains skats uz apkārtējiem kalniem, Kotoru un Kotoras līci. Bet tiem tūristiem, kam nav pa spēkam iekarot šo virsotni, pietiks veikt tikai daļu no ceļa un arī no 110 m augstumā esošās  pamestās  XV gs. baznīcas laukumiņa arī paveras neaizmirstams skats.

 

Pusstundas pārbrauciens un esam Budvā – Melnkalnes galvaspilsētā, kurā pabijuši gan feniķieši, gan senie grieķi un romieši. Izejot cauri vārtiem, kuri kādreiz uz nakti tika slēgti, mēs nokļūstam viduslaiku pilsētā ar senlaicīgām ieliņām un maziem pagalmiņiem, kur ik uz stūra var pamanīt kādas kivi vai krāšņu ziedu audzes. Te nu ir iespēja apmeklēt cietoksni, bastionu – Citadeli, kurā atrodas Sv.Ivana baznīca un no skatu laukuma paveras brīnišķīga ainava. Budvā atrodas arī labākā smilšainā pludmale, kur var sauļoties un peldēties. Izsalkumu  varēs remdēt Lido tipa restorānā. Šeit par ļoti demokrātiskām cenām var pasūtīt ne tikai zivju, bet arī gaļas un veģetāros ēdienus.

Ja laika atlicis maz, tieši uz ielas varat pasūtīt fritētus kalmārus un sīkas zivtiņas, ēdamo rūpīgi iesaiņos plastikāta kārbiņā līdzņemšanai.

Piemiņai – ja esat vīrietis, varat nofotografēties, apkampjot kailu melnkalnietes statuju. Ja sieviete – koku paēnā uz ērtas lāviņas varat ļauties izveicīgām masiera (vai masieres) rokām.

Ja nu esat nolēmuši vienkārši atpūsties – tad uz vislabāko Budvas pludmali jādodas caur grotu jūras malā. Ceļu parādīsim, kad nokļūsim Budvā. Kādai intrigai taču jābūt!

Atceļā uz Horvātiju esam sagādājuši patīkamu pārsteigumu. Iztaisnosim atceļu un pāri Boko-Kotoras līcim visšaurākajā tā vietā pārcelsimies ar prāmi. Liekas, ka visaptverošā svētku sajūta, kas valda visā Melnkalnes piekrastē, pārņēmusi arī mūs. Nekur braukt vairāk negribas! Bet vajag! Aktīvā atpūta arī ir darbs, kaut patīkams. Gudrie melnkalnieši šādos gadījumos saka : „Ja gribas strādāt, apsēdies, atpūties un šī vēlme pāries. Grūti dzīvot neko nedarot, bet lai jūs šīs grūtības nebaida!”

Mūs grūtības nebaida ! Un, lai arī Melnkalnē apslinkuši, mēs te nepaliekam un atgriežamies nu jau tuvajā un  dzimtajā Neumā.

 

Nakts viesnīcā . 

 

6. diena.

Šo dienu sāksim ar kārtīgu atpūtu. No rīta visi organizēti slinkojam: sauļojamies pludmalē, izbaudām jūru, fotografējamies ar jūras ežiem, bāžam pirkstus krabju spīlēs  un ķeram labākos kadrus pie palmām. Šodien pludmale. Un tikai pludmale ! Un bieza jo bieza pretiedeguma krēma kārta! Viss! Nedaudz apdeguši, apdulluši no svelmainās Horvātijas saules, esam gatavi turpmākiem piedzīvojumiem. Mūs gaida noslēpumainā Dubrovnika, par kuru daudzi dzirdējuši, bet maz – redzējuši.  Ieņemam vietas autobusā un – uz priekšu !

 

Un lūk – mūsu priekšā atveras Dubrovniku panorāma. Dubrovnika ir īsta Adrijas pērle, kopš 1979.gada iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un ir viena no 3 skaistākajām Renesanses laikmeta pilsētām Eiropā līdzās Venēcijai un Amsterdamai. Bernards Šovs ir teicis: „Tiem, kas meklē paradīzi zemes virsū, jādodas uz Dubrovniku!” Un katram ir jāatrod sava paradīze zemes virsū! Iespējams, ka tā būs šī pasakainā Vidusjūras pilsēta, kādreizējā brīvā un lepnā Dubrovnikas republika ar devīzi: „ Brīvība netiek pārdota ne par kādu pasaules zeltu.”

Dubrovnikas „zelta periods” ir XV-XVII gs., šajā laikā pilsēta ieguva to izskatu, kādā tā skatāma šodien. Sešu gadsimtu laikā uzceltas cietokšņa sienas (garums – 2 km, platums līdz 6 m un augstums līdz 20 m). Cietokšņa sienas lieliski aizsargāja pilsētu no naidnieku uzbrukumiem. Sienas arī šodien atrodas lieliskā stāvoklī, atvērtas tūristu apmeklējumiem. Cienījamie tūristi ! Lūdzu neatkārtojiet dažu savu priekšgājēju kļūdu, kuri tā arī neuzkāpa Dubrovnikas cietokšņa sienā, bet ķemmēja suvenīru veikaliņus.  Kas nav redzējis Dubrovniku no cietokšņa sienas augstuma – tas nav redzējis neko! Ir arī alternatīva – funikulieris, ar kuru dažās minūtēs iespējams nokļūt senatnīgā franču forta pakājē. Fortu uzcēla franču karaspēks, lai iebaidītu pilsētniekus.  No putna lidojuma augstuma Dubrovnika ir neatkārtojama !

 

Pašā pilsētas centrā var arī peldēties izveidotajā improvizētajā peldētavā, kas ir iekārtota aiz milzīga forta pie cietokšņa sienas.

Dubrovnikā ir arī „civilizēta” pludmale, to iecienījuši vecāka gadagājuma tūristi. Interesanti, ka attālums no Neumas (Klekas) līdz Dubrovnikai ir samērā neliels – ap 70 km, tomēr ūdens temperatūra Dubrovnikā ir ievērojami augstāka. Neticiet ? Iesakām pamēģināt!

Pēc tam, kad būsiet iemīlējuši un kādu daļiņu no sirds atstājuši Dubrovnikā, dosimies atpakaļ uz mūsu viesmīlīgajiem apartamentiem. 

Nakts viesnīcā. 

 

7. diena.

 

Šodien mūsu plānos ietilpst iepazīties ar musulmanisko Bosniju un Hercegovinu un šī diena būs visvieglākā mūsu klejojumu pa Balkāniem laikā !  Mūsu ceļš vedīs uz musulmaniskās Bosnijas un Hercegovinas kontinentālo daļu, seno Illirijas zemi, kādreizējo robežu starp Romas impērijas rietumu daļu un Bizantiju.  Citas pilsētas, citi cilvēki, cits dzīves veids...

Pirmā mūsu pietura – Hercegovinas pērle – Kravices ūdenskritumi – lielākie un skaistākie valstī. Ūdenskritumu augstums ir 26 m, platums 120 m. Īpaši jauki, ka ezerā ūdenskritumu pakājē var peldēties. Ezera dibens smilšains, nav akmeņu un nogrimušu koku. Vai nu peldi, vai arī šķērso ezeru pa speciālām laipām. Var mēģināt arī pārbrist... Tieši tādēļ vasaras laikā Kravices ūdenskritumi tūristu un peldēt mīļu vidū ir īpaši populāri. Interesanti, ka pagājušajā gadā septembrī mūsu grupa pie šī ūdenskrituma satika pasaulē populāro kinorežisoru Emiru Kusturicu, viņš mums pamāja ar roku. Un ja jau pats Kusturice izvēlas šo ūdenskritumu kā dekorāciju savai filmai, vai mēs sliktāki?  Dabīga ūdens atrakcija – stāvot nedaudz atstatus no galvenā ūdens krituma zem smalkākām strūklām ir pilnīgs Šarko dušas efekts.

Un vēl – ja gar ūdenskrituma malu uzrāpties nedaudz augstāk, atradīsiet nedaudz mazākus ezeriņus, paslēptus no ļaužu acīm aiz klintīm. Neviļus nāk prātā Afrodites peldvieta, par kuru daudzi dzirdējuši, bet neviens nav redzējis.

 

Neliels pārbrauciens un mēs esam neoficiālajā dienvidu Hercegovinas galvaspilsētā Mostarā.

Izvietojusies klinšainajos Neretvas upes krastos, šī senā pilsēta interesanta ar divu atšķirīgu reliģiju klātbūtni. Vēl nesenā laikā viens upes krasts skaitījās horvātu puse, otrs – bosnijiešu. Attiecīgi vienā krastā dzīvoja katoļticīgie, otrā – musulmaņi. Arī šodien Mostaras „musulmaņu” puse atgādina arābu valstis: tirdzniecības būdas ar saulē zaigojošiem traukiem bižutēriju, vēderdejas kostīmiem, vējā plīvojošiem krāsainiem lakatiem, sastopamas ik uz soļa.

Ievērojamākā Mostaras vieta – Vecā turku pilsēta ar savu neatkārtojamo atmosfēru, nenoliedzami Bosnijā un Hercegovinā ir visskaistākā. Pilsētas vizītkarte – pāri zaļganajiem Neretvas ūdeņiem izliecies Vecais tilts. Šo tiltu 1566 gadā uzbūvēja Mimarams Hairuddins. 1993.gada asiņainajā pilsoņu karā UNESCO aizsargāto tiltu sagrāva horvātu artilērija. Tiltu atjaunoja tikai 2004.gadā.  Tagad, tāpat kā pirms daudziem gadsimtiem, vietējie puikas par prieku tūristiem par nelielām naudiņām no tilta lec upē. Dzīve turpinās...

Vecās līkumotās Mostaras ieliņas sauc un aicina aizmirst par laiku un apkārtni. Te ļoti patīkami vienatnē pastaigāties, uzkāpt minaretā, padzert īstu turku kafiju, bodītē nopirkt īstu rahat-lukumu, pārbaudīt turpat uz ielas nopērkamu senlaicīgu kinžalu asmeņu asumu , kā suvenīrus iegādāties speciālo vara turku kafijkanniņu, oriģinālas speciju dzirnaviņas, kas vairāk atgādina mākslas priekšmetus, nevis lētas mantiņas...

 

12 km attālumā no Mostaras atrodas  ciematiņš Blagaja.

 

Nākamā pieturvieta – Blagaja, kur savu tecējumu sāk Buna. Spēcīga ūdens strūkla raujas laukā no milzīgas atveres alā. Virs tās klintis, kur 25 m augstumā ligzdo berkuti un alu baloži. Bunas izteka ir viena no varenākajām Eiropā. Klints pakājē saglabājusies sena dervišu mītne – tekke, uz tās fona ļoti mīl fotografēties tūristi.

Augstu klintīs virs Blagajas miestiņa redzams viduslaiku cietoksnis Herceg-Stejepan – pēdējā Hum valstiņas, mūsdienu Hercegovinas valdnieka hercoga Stepena Vukčiča rezidence. Pa līkloču taciņu līdz cietoksnim iespējams nokļūt 45 minūtēs.

Vēl viena Blagajas iezīme – pie kalnu upes atrodas vairāki restorāni. Pati upe vienkārši burbuļo no foreļu pārpilnības. Liekas, tās pašas prasās tikt uz šķīvja. Tieši tādēļ te esam ieplānojuši pusdienas. Bet ja kāds zivis neēd, iespējams pasūtīt arī gaļas un veģetāros ēdienus. Pusdienu cenas ir pārsteidzoši demokrātiskas. Vai tik nesanāks kārtīga gardēžu pēcpusdiena?

 

Nakts viesnīcā.

 

8. diena.

 

Brauciens cauri Polijai. Pusdienu pauze. Iebraukšana Rīgā ~ 24.00.

 

Nakts viesnīcā.

 

 

 

P.S. Maršrutā iespējamas nelielas izmaiņas.

 

Ekskursiju kārtība var mainīties. Brauciena cenā iekļauts: 

- Brauciens pa maršrutu ar grupas vadītāju, 

- 3 naktis viesnīcā ar brokastīm, 

- 4 naktis viesnīcā 3* ( brokastis + vakariņas  iekļautas tūres cenā) pie jūras.

 

Papildus ( nav obligāti ) tēriņi: 

- Medicīniskā apdrošināšana – 9 EUR ( vecāki par 65 gadiem – 15 EUR ).

 

Pilna ekskursijas pakete – 130 EUR ( bērniem ~ 85  EUR ). Tajā skaitā:

- ekskursija Budapeštā – 15 EUR, berniem 10 EUR;

- ekskursija Trogirā – 10 EUR, bērniem – 5 EUR;

- ekskursija Splitā – 10 EUR, bērniem 5 EUR;

- ekskursijas uz Melnkalni un  Dubrovniku – 40 EUR, bērniem – 25 EUR; 

- ekskursija uz Bosniju un Hercegovinu – 35 EUR, bērniem – 20 EUR; 

- ekskursija uz Stonu – Korčulu ( ieskaitot biļetes uz kuteri ) – 30 EUR, bērniem – 20 EUR;

- ekskursija “Mandarīnu paradīze” (oktobrī, novembrī) – 10 EUR, bērniem – 5 EUR.

 

Papildus ( pēc izvēles ) pusdienas un degustācijas

 

- austeru degustācija mazajā Stonā ( 1 austere  – 1 EUR); 

- pusdienas restorānā ar foreli vai gaļas ēdieniem  Blagojā – 10/12 EUR;  

- pusdienas ar alu (sulu) Budapeštā – 10 EUR;

 

 

Piemaksa par dzīvošanu vienvietīgā numurā (apartamentā) – 70 EUR;

Piemaksa par papildvietu autobusā – 120 EUR;

 

Priekšapmaksa par rezervāciju – 100 EUR no cilvēka, pilna apmaksa mēnesi pirms tūres datuma. 

 

Nepieciešamības gadījumā rezervētās tūres datumu iespējams apmainīt.

Gadījumā ja  no tūres atsakāties, naudu atmaksājam saskaņā ar noslēgto līgumu.

WhatsApp
whatsapp
Telegram
telegram
Pāriet uz latviešu valodu Перейти на русский
Kategorijas