Lielā Itālijas tūre: mīlestības, intrigu un sazvērestību ceļš. 7 dienas pie jūras. Ceļojums 11 dienas. Labas brokastis un vakariņas.

Periods:
29.08.2019 - 22.09.2019
€ 390.00 € 470.00 Pasūtīt

Lielā Itālijas tūre: mīlestības, intrigu un sazvērestību ceļš. 7 dienas pie jūras. Ceļojums 11 dienas. Cenā iekļautas labas brokastis un vakariņas.

Šajā ceļojumā mēs paŗādīsim Jums Itāliju, kuru Jus vēl nezināt. Itāliju itāļiem nevis tūristiem. Mēs apmeklēsim vairākas brīnisķīgas Itālijas pilsētas, kas savulaik izveidoja gan kultūras gan politiskās dzīves stilu. Kopā ar vietējiem gidiem mēs iziesim Galileo Galileja,Lukrēcijas Bordžas, sludinātāja Savanorolas, Rafaela, Dantes Aligeri, Petrarkas, grāfa Kaliostro, hercogu Montefelto, Mallatestas, Sforcu un citu vēsturisko personību ceļu, bez kuru darbiem un sasniegumiem nebūtu arī pašas brīnišķīgās, apburošās un noslēpumainās Itālijas.


 

Rīga - Polija (nakts viesnīcā) - Grāca (Austrija) - Itālija (nakts viesnīcā) Boloņa (Itālija) - Rimini (7 naktis 3* viesnīcā ar labām brokastīm un vakariņām*) - San-Leo (Itālija) – San-Marino (San-Marino) Ferrara (Itālija) Ravenna (Itālija) – Urbino (Itālija) - Gradara (Itālija) Modēna (Itālija) – Parma (Itālija) – Perudža (Itālija) – Asīze (Itālija) – Polija (nakts viesnīcā) - Rīga

Izbraukšanas datumi

Pilnā tūres cena.
EUR

Tūres cena ar atlaidi.
EUR
Rezervējot līdz
20.07.2019

Tūres cena  ar priekšapmaksu par 3
un vairāk izbraukuma ekskursijām
No 110-210 EUR

Piemaksa par SGL.
EUR

Papildvieta autobusā. 
EUR

12.09  22.09       470       430 (410)                      390             140             150

Ceļojuma programma:

1. diena. Izbraukšana no Rīgas 6.00. Brauciens cauri Polijai. Pusdienu pauze. Nakts tranzītviesnīcā.

2. diena. Pārbrauciens cauri Austrijai. Vīne. Ekskursiju pa pilsētu. Nakts ceļa.

3. diena. Boloņa. Ekskursiju pa pilsētu. Ierašanās un iekārtošanās 3* viesnīcā Rimini. Nakts viesnīcā.

4. diena. Izbraukuma ekskursija uz San Leo un San-Marino. Nakts viesnīcā.

5. diena. Izbraukuma ekskursija. Ferrara. Ravenna. Nakts viesanīcā.

6. diena. Izbraukuma ekskursija uz Perudžu un Asīzi. Nakts viesnīcā.

7. diena. Atpūtas diena. Kājāmgājēju ekskursija pa Rimini. Nakts viesnīcā.

8. diena. Izbraukuma ekskursija uz Parmu un Modēnu. Nakts viesnīcā.

9. diena. Izbraukuma ekskursija uz Urbino un Gradaru Nakts viesnīcā.

10. diena. Pārbrauciens uz Poliju. Nakts viesnīcā.

11. diena. Brauciens cauri Polijai. Pusdienu pauze. Ierašanās Rīgā ap plkst. 24.00

P.S. Ekskursiju kārtībā var būt nelielas izmaiņas.

Pasaules kultūrvēsturiskā mantojumā UNESCO ietverto objektu un objektu - UNESCO kandidātu saraksts, kurus iespējams apmeklēt mūsu tūres ietvaros:

- Grācas vēsturiskais centrs (Austrija);

- San-Marino vēsturiskais centrs un Monte-Titano kalns (San-Marino);

- Agrīnās kristietības pieminekļi Ravennā (Itālija);

- Urbino pilsētas vēsturiskais centrs (Itālija);

- Renesanses laikmeta pilsēta Ferrara un Po upes delta;

- Boloņas portāli (Itālija)

- Katedrāle,Torre-Čivika tornis un Piacca-Grande laukums Modenā (Itālija),

- Parmas vēsturiskais centrs,

- Sv. Franciska bazilika Asīzē.

Ceļojuma apraksts:

1. diena. 

Izbraukšana no Rīgas plkst.6.00. Pārbrauciens cauri Polijai ar pusdienu pauzi. Nakts viesnīcā.

2.diena.

Pārbrauciens uz Austrijas federālās zemes Štīrijas galvaspilsētu, Grācu kas izvietojusies Muras upes krastos. Tā ir otrā pēc lieluma Austrijas pilsēta ar iedzīvotāju skaitu apm.250 tūkst. Bet, neskatoties uz to, Grāca nemaz nelīdzinās majestātiskajai Vīnei. Šeit ir sava īpaša atmosfēra. Pilsētai īpašu gaisotni rada tās centra viduslaiku šaurās ieliņas – tikai gājējiem – ar savām suvenīru bodītēm, kafejnīcām,un vēlā gotikas perioda mājām ar dakstiņu jumtiem. Grācā saglabājies Eiropā vislielākais viduslaiku arhitektūras ansamblis. 1999. Gadā UNESCO Grācas vecpilsētas centru atzina par pasaules kultūras mantojumu.

Grāca slavena arī ar savu Šlosbergas cietoksni. Kalna virsotnē esošo cietoksni gadsimtiem ilgi neviens iekarotājs nespēja ieņemt. Grācas cietoksnis sekmīgi sargāja impērijas robežas no turku iekarotājiem un tika uzskatīts par kristiešu pasaules varenāko cietoksni. Trīs reizes turki nesekmīgi centās šo cietoksni ieņemt. Cietoksnis nepadevās arī franču uzbrucējiem. Tomēr 1809. gadā Habsburgi kapitulēja Napoleona armijai un 1809. gadā Napoleons pavēlēja cietoksni uzspridzināt. Nesagrauts palika tikai Sargtornis un Zvanu tornis. Par tiem vietējie iedzīvotāji samaksāja lielu izpirkuma maksu. 1839. gadā šeit tika izveidots pilsētas parks – iemīļota pilsētnieku un pilsētas viesu pastaigas vieta.

Pēc ekskursijas pa Grācu mums paliks nedaudz laika arī pusdienām un pastaigai pa šo skaisto pilsētu. 

Pārbrauciens uz Itāliju. Nakts viesnīcā.

3. diena.

Itālijā visi ceļi ved uz Romu, bet visi tie iet caur Emiljas – Romanjas reģiona galvaspilsētu Boloņu, kur mums ir ieplānota ekskursija. Nevienai no Itālijas pilsētām nav tik daudz iesauku, kā Boloņai. Galvenās no tām: Mācītā (La Dotta) – šeit joprojām atrodas Eiropas vecākā Boloņas Universitāte. Tajā mācījušies Petrarka, Dante un Koperniks. Otra iesauka – "Sarkanā” (La Rossa) – sakarā ar daudzajām viduslaiku celtnēm sarkanā krāsā. Lieliski saglabājušos Boloņas vecpilsētu aizsargā UNESCO. Pastaigājoties pa vecpilsētu tā vien gribas uzkāpt kādā no viduslaiku "debesskrāpjiem” - Prendiparte tornī, vai vienā no „krītošajiem” torņiem – pilsētas simboliem. Un, beidzot, trešā iesauka „Resnule” ( La Grassa) – tieši Boloņa devusi pasaulei pāri par desmit dažādu itāļu delikatešu, kā mazos pelmenīšus –tortelinus, boloņas mērci, mortadellas desu u.t.t. Ne velti Boloņā tik daudz restorānu, trattoriju, kulinārijas skolu. Boloņa slavena ar savu lieliski saglabājušos centru un 35 kilometru garajām slēgtajām galerijām. Viduslaikos, pateicoties savam ģeogrāfiskajam stāvoklim, pilsēta Eiropas kartē ieņēma visai ievērojamu vietu un bija slavena ar savu attīstīto amatniecību un tirdzniecību, kultūras dzīvi un universitāti Boloņā visi tūrisma maršruti sākas no centrālā pilsētas laukuma – Piazza Maggiore, kuru ieskauj pasakainas pilis. Pilsētas dominante – Sv.Petronija katedrāle – viens no kristiešu pasaules lielākajiem dievnamiem. Ieteicams apmeklēt tirgus rajonu Qadrilatero, kur pārdod svaigi grieztus ziedus, dārzeņus, svaigas zivis un citas jūras veltes, arī šokolādi un vīnu. Siera veikalos stūrī sakrauti milzu siera rituļi. Paši bolonieši kopš viduslaikiem neko daudz nav mainījušies – joprojām mīl labi paēst un jautri pavadīt laiku. Nonākam pie slēdziena, ka Boloņā var lieliski padzīvot vairākas dienas, neieslīgstot īpašos mākslinieciskos pārdzīvojumos un negarlaikojoties. Šī ir veselīgu un laimīgu cilvēku pilsēta! Brīvais laiks pusdienām.

Vakarā ieradīsimies komfortablā viesnīcā Rimini. Mūsu viesnīcas atsķirība no citām Rimini viesnīcām ir labās brokastis un vakariņas, ar kurām īpašnieki cenšas piesaistīt tūristus, un arī krievu valodā runājošs personāls recepcijā.

4. diena.

San-Leo, kur mums šodien plānota ekskursija, ir neliela pilsētiņa, kas izvietojusies kalna pakājē, netālu no San Marino. Kalna galā atrodas tāda paša nosaukuma cietoksnis, kurš pievilina šeit tūristus.

Apmetne San-Leo izveidojusies jau III gadsimtā un tas nosaukums bija Montefeltro. Tajā laikā senie romieši kalnā uzcēla Jupitera svētnīcu. Vēlāk, kad kristietība kļuva par valsts reliģiju, pilsētu pārdēvēja par San-Leo par godu Svētajam Leo, Svētā Marino draugam, kurš dibināja San Marino. Divus gadus no 962. līdz 964.gadam San-Leo bija Itālijas galvaspilsēta.

Cietoksnis San-Leo tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Atdzimšanas perioda darbiem, kurš pārsteidz ar savu apjomu un varenību.

Kad cietoksnis pārgāja Vatikāna pakļautībā, šeit tika ierīkots cietums pašiem bīstamākajiem un ļaunākajiem Vatikāna ienaidniekiem. Par pašu slavenāko cietokšņa ieslodzīto var uzskatīt Džuzepi Balzamo, pazīstamu kā grāfu Kaliostro.

XVIII gadsimta beigās grāfu apsūdzēja melnajā maģijā un krāpniecībā un piesprieda sodu – publisku sadedzināšanu. Taču pāvests nomainīja sadezināšanu pret mūža ieslodzījumu San Leo cietoksnī. Lai novērstu burvja izbēgšanu, Kaliostro ievietoja kamerā, kurā durvju vietā bija lūka griestos. Pēc tam, kad pēc aculiecinieku stāstītā, ieslodzītais bez jebkādu instrumentu palīdzības spēja pārvērst sarūsējušu naglu skaistā tērauda nazī, pārbiedētā sardze ieslēdza viņu ķēdēs. Sargāt Kaliostro nebija viegla lieta. Cietumniekiem tika pavēlets būt īpaši uzmanīgiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pāvesta kancelejā pienāca anonīmas vēstules, kurās tika rakstīts, ka grāfa pielūdzēji nolēmuši viņu atbrīvot ar gaisa balona palīdzību. Taču gaisa balonu Kaliostro tā arī nesagaidīja.

Grāfs nomira 1795. gadā, pavadījis kamerā 4 gadus. Pēc vienas no versijām alķīmiķis nomiris no pneimonijas, pēc citas – no uzraugu iebērtās indes.

Interesanta un kolorīta ir arī pati San-Leo pilsēta, kura stipri atšķiras no San-Marino, jo te nav milzīgās tūristu plūsmas, steigas, burzmas, tirgotāju būdiņu.

Viena no pasaules mazākajām valstīm – Gaišā San-Marino Republika (Serenissima Repubblica di San Marino). Tās teritorija ir tikai 61,5 kv.km liela, bet iedzīvotāju skaits nepārsniedz 32 tūkstošus. Mazā valsts ir visvecākā Eiropas valsts, to no visām pusēm ietver Itālijas teritorija.

San Marino republika izveidojusies 301. gadā un to dibinājis kristietis – akmeņkalis Marino, kas ar saviem domubiedriem aizbēga no Dalmācijas salas Arbe (mūsdienās Horvātijas sala Raba), glābdamies no vajātājiem savas reliģiskās pārliecības dēļ. Marino uz Monte Titano kalna izveidoja kristiešu kopienu, lai dzīvotu kopīgā darbā un mierā.

Pēc Marino nāves kopiena neizjuka, bet tās biedri nolēma dzīvot saskaņā ar kopienas dibinātāja novēlējumu : „ Es atstāju jūs brīvus no citiem ļaudīm”. Sākotnēji kopiena saucās „San Marino zeme”, vēlāk „San Marino kopiena”, beidzot „San Marino Republika”.

Jau XI g.s. pirmajā pusē nelielā kopiena tika pārvaldīta saskaņā ar demokrātijas principiem – ģimeņu galvas izvirzīja uz Asambleju, tā saucamo Arengo. 1243. gadā nozīmēja pirmos Kapteiņus Reģentus. Tos katru pusgadu pārvēlēja , lai pārvaldītu Republiku nākošos 6 mēnešus.

Sanmariniešu princips „Būt neatkarīgiem ne no viena” palīdzēja saglabāt neatkarību un visus viduslaikus noturēties pret iekarotāju tīkojumiem.

San Marino teritorija nedaudz paplašinājās 1463. gadā, kad pāvests Pijs II Pikolomini Republikai uzdāvināja Fjorentino, Sjeravalle un Montedžardino – kā pateicību par atbalstu karā pret Rimini valdnieku Sigismundu Pandolfo Malastesu. Vēlāk San Marino pievienojās Faetano pilsēta un kopš tiem laikiem Republikas teritorija palikusi nemainīga. Kad 1797. gadā Napoleons sanmariniešiem piedāvāja pret draudzīgu attieksmi paplašināt to teritoriju, atbilde bija noraidoša. Bet 1861. gadā Ābrams Linkolns uzrakstīja Kapteiņiem Reģentiem vēstuli, kurā izteica savas simpātijas un mazās valstiņas augstu novērtējumu.

No gadsimta uz gadsimtu šajā valstī saglabātas viesmīlības tradīcijas, nekad un nevienam netika atteikts patvērums un palīdzība. Pietiek atcerēties kaut Džuzepi Garibaldi, kas 1849. gadā tieši uz Monte Titano kalna atrada patvērumu no ienaidnieka armijas vajāšanas. Otrā Pasaules kara laikā San-Marino deva patvērumu vairāk kā simts tūkstošiem bēgļu.

San-Marino teritorijā atrodas deviņi pilsētcietokšņi, deviņi administratīvie centri , ieskaitot galvaspilsētu ar tādu pašu nosaukumu. Visus pilsētcietokšņus savieno ērts ceļu tīkls. Republikas galvaspilsēta un Monte Titano kalns iekļauti UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Monte Titano kalna virsotnē atrodas trīs torņi-cietokšņi – Guaita, Cesta un Montale. Tie attēloti uz San Marino nacionālā ģērboņa un karoga.

Visiespaidīgākais un vecākais tornis ir Guaita. Šis tornis-cietoksnis uzcelts XI g.s. un pirmajiem San Marino iemītniekiem kalpoja par drošu patvērumu. Ilgstoši šajā tornī atradās arī cietums. Joprojām te atrodas Itālijas karaļu dāvātie lielgabali, no kuriem nacionālajos svētkos šauj salūtu zalves. No torņa augstumiem paveras pasakains skats uz apkārtējām San Marino un Itālijas zemēm. Augstākajā Monte Titano kalna vietā atrodas XIII g.s. celtais tornis Cesta. Tornī 1956. gadā atklāts seno ieroču muzejs. Trešo torni, Montale, uzcēla XIV g.s. un atšķirībā no abiem pārējiem, apmeklētāju iekļūšana ir ierobežota. Triju torņu attēls ir arī uz San Marino eiro monētām.

San-Marino ir ļoti pievilcīga tūristiem ne tikai savas vēstures, bet arī cita iemesla dēļ – valsts ir beznodokļu zona. Bez tam šajā mini valstiņā gatavo lieliskus liķierus, kurus tālredzīgie, visās Eiropas valodās runājošie pārdevēji potenciālajiem pircējiem ne tikai dod nogaršot, bet arī rūpīgi iesaiņotos pirkumus nogādā tieši uz tūristu autobusu. Lai nu kā, bet tirgot sanmarinieši prot lieliski.

San-Marino ir pilsēta-muzejs ar suvenīriem zem klajas debess. Tieši šeit vērts iegādāties gan suvenīrus, gan dāvanas saviem mīļajiem. Mazajos suvenīru veikaliņos bez alkoholiskajiem dzērieniem iespējams atrast visdažādākās lietas – sākot ar sienas pulksteņiem no koka, beidzot ar dārgiem, briljantiem rotātiem Šveices pulksteņiem. Ļoti daudz juvelieru veikaliņu ar skaistām rotaslietām par visai demokrātiskām cenām.

5. diena.

Ferrarāš, kur mums šodien plānota ekskursija, ir viduslaiku pilsētā. Pilsēta saglabājusi savu Renesanses laikmeta spozmi, kad šeit no 1260. gada līdz 1598. gadam valdīja hercogu d’Este dzimta.

Ferraras saimnieki bija slaveni zinātnes un mākslas mecenāti un aicināja uz savu pilsētu kā zinātniekus, tā arī dzejniekus un māksliniekus. Dažādos laikos šeit dzīvojuši un radījuši Petrarka, Ariosto, Torkvato, Ticians, Mantenja, Bellini, Pizanello, kā arī arhitekts Bidžo Rosseti. Tieši pateicoties viņam XIV-XV g.s. mijā Ferrara kļuva par pilsētu ar tā laika izcilāko plānojumu. Ferrari centrā lieliski saglabājušas viduslaiku celtnes. Tā, piemēram, Romejas namā vēl šodien vari sevi iedomāties par XV g.s. bagātu tirgoni, bet Savedēju ielā – par apmēram tā paša laika vienkāršu pilsētnieku, kas meklē miesas baudas...

Ferraras galms izcēlās ar pasakainu greznību. Valdnieku piemēram sekoja aristokrātija. Greznība valdīja visur – gan telpu iekārtojumā, gan apģērbos un rotās. Pilīm, dārziem, villām bija poetiskais nosaukums „delizie”. Maskarādes , balles, banketus, medības un izrādes sauca par „cortesie”. Visa dzīve bija kā vieni vienīgi svētki. Īpaši uzplauka bruņinieku tikumi – dažādi turnīri, mīlas spēles, debates par goda jēdzieniem. Bruņinieku romānu rokrakstus ar aizrautību lasīja arī Francijā. Šajā gaisotnē arī dāmas nepalikā ēnā, kā tas bija citās pilsētās. Daiļās dāmas ar savu klātbūtni greznoja turnīrus, procesijas un izrādes.Nekur citur Itālijā tipiskās feodālā laikmeta attiecības neizpaudās tik uzskatāmi, kā Ferrarā un Milānā. Kā atzīmēja F.Monjē, „bruņniecība, kas citur bija vairs tikai literāras atmiņas, šeit bija dzīves īstenība”.

1391.gadā nodibināta Ferraras Universitāte. Ar to saistīti tādi vārdi, kā Paracels, Koperniks un Savonarola. Zinātni un mākslu atbalstīja ne tikai vīrieši, bet arī sievietes – Aragonas Eleonora un viņas meitas Beatriče un Izabella d’Este, Alfonso Pirmā sieva Lukrēcija Bordžija un citas.

Par ievērojamākā pilsētas objekta godu cīnās it kā no kaula izgrebtais Duomo un d’Este dzimtas pils.

XII.g.s. celtais Duomo ar laukumu veido izcilu ansambli. Tā fasāde ar saviem marmora ciļņiem skaistumā neatpaliek no Milānas Doma. Blakus katedrālei Savanarollas statuja. Sludinātājs ar saviem sprediķiem XV.g.s. visai Itālijai uzdzina šausmas un 1498. gadā tika pakārts, bet līķis sadedzināts.

Savukārt d’Este pils bija Itālijā pirmā valdošās dinastijas rezidence, kuru sargāja lielgabali. Šeit viss ir saglabājies – gan aizsarggrāvis ar ūdeni un sarūsējušās ķēdēs iekārtie koka tilti, mitrie pagrabi, vecās akas, iekšpagalma milzīgie bruģakmeņi. D’Este ģimenei bija ko sargāt – kā mākslas mīļotāja tā bija savākusi lielisku sava laikmeta mākslinieku darbu kolekciju. Šeit ciemojās Ticians, Antonio Pizanello, Brunelesski, Mantenjans un Ludvigs Ariosto...

Vēl viena Ferraras pērle – Casa Romei, tās fasāde apdarināta ar briljanta formā tēstu marmoru. Lieliski saglabājies renesanses laikmeta interjers, kurā lielāko savas dzīves daļu pavadījusi viena no sava laikmeta slavenākajām sievietēm – Lukrēcija Bordžija.

Tieši Ferrarā iespējams gūt vispilnīgāko priekšstatu par renesanses laikmeta spožo dzīvi – viss, kas attiecas uz šo laikmetu, ir rūpīgi saglabāts un restaurēts.

Ar deviņus kilometrus garo iespaidīgo cietokšņa sienu, tās bastioniem ieskauto pilsētu un hercoga pili UNESCO iekļāvusi aizsargājamo pieminekļu sarakstā.

Dienas otrajā pusē mēs apmeklēsim nelielu piejūras pilsētu Ravennu. Līdz 402. gadam tā bija klusa Romas impērijas provinces pilsētiņa, līdz kamēr imperators Flavijs Honorijs Augusts nenolēma savu galvaspilsētu pārcelt no Milānas uz Ravennu. Ravenna kļuva par visu pēdējo Rietumromas Impērijas imperatoru galvaspilsētu, bet pēc imperijas krišanas – par ostgotu galvaspilsētu. Katrs jaunais valdītājs centās pilsētu izdaiļot, ceļot jaunas pilis un svētnamus. Pateicoties tam Ravenna kļuva par īstu pērli vēsturisko Itālijas pilsētu vidū un galveno bizantiešu mozaikas mākslas izpētes centru.

Ravennas galvenā tūrisma artērija ir Via San-Vitale. Tieši šeit koncentrēti galvenie pilsētas apskates objekti – San-Vitale bazilika, Gallas Placidijas mauzolejs, pareizticīgo Baptisterija. Tie visi no iekšpuses, bet daži arī no ārpuses rotāti ar unikālām mozaikām. Salīdzinot ar diezgan padrūmo ārējo skatu, iekštelpas apžilbina ar izcili bagātīgo apdari.

Ne tikai Rietumu Romas un Bizantijas imperatori Ravennā atstājuši ievērojamus pieminekļus. Mūsu ēras V g.s. ostgotu karalis Teodoriks Lielais iekaroja pilsētu un padarīja to par savu galvaspilsētu valstij, kurā ietilpa gandrīz visa mūsdienu Itālija. Viņa laikā uzcēla Arianas baptisteriju, Svētā Gara katedrāli un Arhibīskapa kapellu. Pašu Teodoriksu pēc nāves apglabāja akmens mauzolejā – vinā no ievērojamākiem „barbaru” arhitektūras paraugiem.

Nav viegli uzskaitīt māksliniekus, rakstniekus un dzejniekus, ko iedvesmojusi Ravenna. Ievērojamākie no tiem – Oskars Vailds, Ģēte, Bairons un Aleksandrs Bloks, kurš Ravennai veltījis lielisku dzeju. Visbiežāk tiek pieminēts „Dievišķās komedijas” autors Dante Aligeri. Dzimis Florencē, Dante bija ne tikai dzejnieks, bet arī aktīvs pilsonis – piedalījās pilsētas pašvaldībā, pretojās Romas pāvesta centieniem sagrābt varu Florencē. Kad pretinieki uzvarēja, Dantem tika piespriests nāvessods, viņš bēga un pēdējos 6 savas dzīves gadus pavadīja Ravennā, kur arī sacerēja „Dievišķo komēdiju”, attēlojot elles lokus, šķīstītavu un paradīzi. Dante mira 1321. gadā no purva drudža un apglabāts lieliskā kapličā. Šodien tā ir viena no visapmeklētākajām vietām pilsētā.

Kopumā Ravennā ir astoņi UNESCO aizsargājamie pieminekļi. Katrā no tiem apskatei vajadzētu veltīt vismaz pusstundu. Varam aprēķināt, cik laika vajadzētu, lai kaut nedaudz izjustu savā laikā pasaules varenākās valsts galvaspilsētas gaisotni.

Vakarā ieradīsimies komfortablā viesnīcā Rimini. Mūsu viesnīcas atsķirība no citām Rimini viesnīcām ir labās brokastis un vakariņas, ar kurām īpašnieki cenšas piesaistīt tūristus, un arī krievu valodā runājošs personāls recepcijā.

6. diena.

Umbrija, uz kuru mēs šodien dosimies, ir vienīgais Itālijas reģions, kam nav izejas uz jūru. Taču, neskatoties uz to, Umbrija ir tik daudzkrāsaina, ka nav iespējams tajā neiemīlēties. Varbūt tieši tāpēc paši itālieši Umbriju dēvē par Itālijas sirdi.

Šī brīnišķīgā reģiona galvaspilsēta ir Perudža, pilsēta- Saule, ap kuru griežas provinces pilsētiņas.

Pilsēta mākoņos. No visām Itālijas pilsētām Perudža atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa, taču interesants fakts, ka ziemā sniega tur vispār nav. Zemāk visās citās pilsētās ir, bet te nav, un tai pat laikā skatoties uz kalniem tālumā redzi viss balts!

Vecpilsētā, griezies uz kuru pusi gribi, visur pretī raugās gadsimtiem vecas ēkas, ziedošas terases un balzaka vecumu sasniegušas palmas. Te ir grandiozi mūri, daudzas arkas, pa kurām reiz ieceļojuši etruski un miljoniem mazu pakāpienu, jo Perudža ir nepārtraukta virzība augšup un lepuj, augšup un lejup.

Perudžas vēsture mūs aizved VIII gadsimta p.m.ē., kad šeit atradās sena etrusku pilsēta, par ko liecina daudzie pieminekļi. Mūsu ēras II gadsimta pilsētu iekaroja imperators Oktavians, izdzina no tās etruskus un deva pilsētai jaunu nosaukumu Augusta Perusia. Taču šodien tā ir dzīvīga, jauna un jautra pilsēta, kas slavena ar saviem festivāliem un izstādēm. Jaunie talanti periodiski pilsētu izrotā ar iespaidīgiem grafiti, bet ielu muzikanti spēlē populāru melodiju popūrijus....

Perudžas vietējais gardums ir šokolāde. Pilsētā ir fabrika, kurā gatavo konfektes “Bacio” jeb “buča”, kas ir kā savdabīga pilsētas vizītkarte.

Umbrijas virtuve ir slavena ar trifelēm un gaļu. Ieteicams iegriezties kāda no vietejiem restorāniem un nogaršot Torello alla Perugina (maiga jauna teļa gaļa) vai Filetino de vitello (piena teļa gaļa ar trifelēm).

Pēc Perudžas mēs apmeklēsim Asīzi – Svētā Franciska pilsētu, ko dibinājuši etruski Subazio kalna nogāzē, vairāk kā 400 m augstumā virs jūras līmeņa.

Asīze ir viduslaiku pilsēta, kurā dzimis un arī apbedīts Asīzes Francisks – mūks un dzejnieks. Pēc nāves viņu uzskatīja par svēto, jo viņa askētiskais dzīves veids pārsteidza laikabiedrus. Neilgi pirms nāves viņš esot piedzīvojis garīgu parādību, kas tik ļoti satriekusi mūku, ka viņam atvērušās Jēzus Kristus brūces pēdās, plaukstās un sānos (stigmāti), no kurām tecējušas asinis. Franciska dibinātais mūku ordenis nedzīvoja klosteros kā citi mūki, bet gan klejoja apkārt, sprediķoja tautai saprotamā valodā un ievēroja galējas nabadzības solījumu. Mūsdienās uz Asīzi plūst miljoniem svētceļnieku.

Asīzē neapšaubāmi ir daudz ievērojamu apskates objektu. Noteikti jāredz Svētā Franciska bazilika. Celta no 1228. līdz 1253. gadam, tā ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Bazilikā atrodas daudzu slavenu mākslinieku: Džoto, Čimabue, Simona Martini un Pjetro Lorenceti freskas.

Pilsētas galvenais laukums jeb Piazza del Comune iekļauj tādus nozīmīgus apskates objektus kā centrālā strūklaka, Minervas templis ar savu sešu kolonnu fasādi, Asīzes Mākslas galerija, tā sauktais „tautas tornis” un citus. Laukumā koncentrēta pilsētas sociālā, kultūras un politiskā dzīve.

Celtne, kas atrodas Asīzes pašā augstākajā punktā, noteikti ir ievērības cienīga. Tā ir Rocca Maggiore – cietoksnis, kas celts 12. gs, tautas izpostīts un izlaupīts pārbūvēts 14. gs. No cietokšņa sienām paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu un tuvējo apkārtni.

7. diena.

Šodien mums ir atpūtas diena, taču mēs iesakām jums piedalīties kājāmgājēju ekskursijā, lai iepazītu Rimini – pilsētu, kura mēs dzīvojam. Rimini ir ne tikai populāra Adrijas jūras kūrortpilsēta , bet vispirms tā ir seno romiešu pilsēta Ariminum, kas dibināta III gadsimtā p.m.ē.

Ekskursijas laikā mēs pastaigāsimies pa pilsētas vēsturisko centru, apskatīsim monumentālās antīkās celtnes, apmeklēsim Rimini katedrāli, Jūlija Cēzara laukumu. Pilsētā ir vissenākā romiešu triumfa arka un pirmā pilsētas bibliotēka. Ekskursijas noslēgumā, pārejot pāri imperatora Tibērija tiltam, kam 2014. gadā apritēja 200 gadi, mēs nonāksim San Džuliano rajonā, kur parunāsim par slaveno režisoru Federiko Fellini.

8. diena.

Pirmā pilsēta, ko šodien apmeklēsim, būs Modēna. Pirmās liecības par Mutinas pilsētu, kas atradās tagadējās Modenas vietā, attiecas uz Senās Romas laikmetu. II.g.s. p.m.e. tā kļuva par romiešu koloniju stratēģiski svarīgajā ceļā via Emilia un kalpoja kā starta laukums vēlākajiem pārgājieniem pāri Apeniniem. 217.gadā p.m.e. cauri pilsētai izgāja Hanibala armija. Tieši šeit 72. gadā p.m.e. leģendārā Spartaka vīri cīnījās ar Kaja Kassija armiju. Karš Mutinas apkaimē starp Antoniju un Brutu 43.gadā p.m.e. beidzās ar Marka Antonija sakāvi un Romas republikas krišanu. Modenezi (Modenas iedzīvotāji) pilnīgi pamatoti uzskata, ka tieši viņu dzimtajā pilsētā meklējams antikās pasaules varenākās impērijas sākums.

Ar Romas impērijas uzplaukumu sākās arī Muntinas augšupeja. Bet, atšķirībā no citām pilsētām, kuras pēc varenās impērijas sabrukuma panīka, Mutinu-Modenu šāds liktenis nepiemeklēja, galvenokārt dziļi iesakņojušās kristietības dēļ.

Bijušās Mutinas provinciālais periods beidzās 1598. gadā , kad Čezare d’ Este bija spiests atstāt Ferraru un pārcelties uz Modenu. Ar to arī sākās ar d’Este vārdu cieši saistītais spožā uzplaukuma laikmets, kas ar nelieleim pārtraukumiem turpinājās līdz pat 1860. gada 12. martam, kad Modena tika iekļauta apvienotās Itālijas sastāvā.

Modena lieliski saglabājusi savu viduslaiku veidolu. Tās aizsargsienas nomainījuši bulvāri , veidojot piecstūri, kura centrā atrodas ievērojamākie vēstures un arhitektūras pieminekļi. Pilsētas ievērojamākais apskates objekts ir XI g.s. sākumā celtā romāņu stilā ieturētā Katedrāle ar atsevišķi stāvošo zvanu torni. Katedrāli UNESCO ieskaitijis pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Katedrālē glabājas pilsētas aizgādņa - svētā Džeminiano pīšļi. 86 metrus augstais zvanu tornis nes svētā Girlandina vārdu un ir Modenas simbols. Diemžēl patlaban apmeklētājiem slēgts sakarā ar torņa rekonstrukciju.

Ne mazāk interesants apskates objekts ir Palacco Dukale – hercoga pils. To iepriekšējā cietokšņa vietā 1634. gadā uzcēla d’Este ģimenes vajadzībām. Mūslaikos baroka stilā ieturētjā pilī izvietojusies kara akadēmija , d’Este biblioteka un vēstures muzejs. Vēl viena interesanta pils – Palacco Komunale. Tā faktiski sastāv no vairākām savstarpēji saistītām ēkām, no kurām vecākā celta XI g.s.,tornis ar pulksteni- XV g.s., bet Torre Mocca tornis – 1671. gadā. Pilī glabājas „Sekkia Papita” – koka toveris, kas atrasts kādā Bolonjas akā kara laikā starp modeniešiem un boloniešiem kaujā pie Džapolino un ir kara trofeja.

Interesantas arī pārējās Modenas baznīcas – San Vinčenco ar senajām freskām, Santa Maria della Pompoza, iespējami pilsētas vecākā – San Džovanni Dekollato, Sant Agostino, renesanses stila San Pjetro un lombardijas stila sinagoga.

Bez visa pārējā Modena ir viena no Itālijas autobūvētāju galvaspilsētām. Uz šejieni no visas pasaules sabrauc „Ferrari” markas auto cienītāji. Šajā novadā dzimis koncerna „Ferrari” dibinātājs Enco Ferrari. Modenas piepilsētā atvērts Ferrari muzejs, tajā skatāmās mašīnas, izgatavotas tikai vienā eksemplārā, kas nekad nav pametušas rūpnīcas sienas. Maijā-jūnijā notiek auto fanatu festivāls „Motoru Zeme” un pilsēta pārvēršas par milzīgu sacīkšu autodromu.

Visā pasaulē Modena pazīstama arī kā slavenā operdziedoņa Lučano Pavarotti dzimtene.

Mūsdienīgā Parma, kur mums ieplānota nākoša ekskursija, ir liela, cilvēku pilna pilsēta, kurā var atrast gan dažādu vēstures periodu arhitektūras pieminekļus gan gleznainus parkus, gan daudz dažadas izklaides iespējas.

Parmā ir daudz ievērojamu vietu. Par pilsētas dārgumu krātuvi sauc nelielo Katedrāles laukumu, kam apkārt izvietojušies Santa – Marija – Asunta katedrāle, Bīskapu pils un baptistērijs...

Tomēr Parmas kulinārais mantojums ir teju vai lielāks par arhitektūras mantojumu. Visā pasaulē Parma pazīstama kā Parmas šķiņķa (Prosciutto Crudo) un Parmezāna siera (Parmigiano) dzimtene, kuriem pat veltīti muzeji: Parmezāna un Prošuto muzeji. Šeit tūristi var nobaudīt šīs delikateses un arī pavērot šo produktu gatavošanas procesu.

Pilsētā ir lieliska opera, kur īpaši labi skan Parmas slavenākā dēla Džuzepes Verdi mūzika.

9. diena.

Šodien mēs apmeklēsim pasakaino Urbino pilsētu. Ne velti viduslaikos šo , uz diviem pakalniem Metauro un Folja izvietojušos, pilsētu sauca par „Godkārīgo Urbino”. Tikai šajā gadījumā godkāre , pateicoties hercoga Frederiko Motefeltro pūliņiem, no grēka pārvērtās par labumu visiem. Savus centienus visiem pierādīt savu pārākumu hercogs iemūžināja akmenī, radot tiem laikiem neredzētu pilsētu-pili.

Kā veiksmīgs diplomāts, drosmīgs karotājs un smalks mākslas pazinējs, Urbino hercogs ne tikai uzcēla pili „Palacco Dukale”, klosteri „Santa Kjara”, baznīcu-mauzoleju „San Bernandino”’, Katedrāli, vairākas privātās rezidences, bet arī savu galmu izveidoja par slavenu mākslinieku, zinātnieku un humānistu pievilkšanas centru. Viņa biblioteka bija viena no bagātākajām Eiropā un tagad glabājas Vatikānā. Pilī ar tās 7000 kv.m. platību dzīvoja vairāk kā 500 cilvēku un tā vēl šodien rada izbrīnu un sajūsmu ne tikai ar estetiskajiem, bet arī tehniskajiem risinājumiem , kā ūdensvads un kanalizācija, iekšējām pārejām u.tml.

Urbino ir viens no ievērojamākiem itāļu kultūras centriem. Šajā pilsētā dzimis Rafaels, Federiko Barroči un nedaudz vēlāk Bramante. Urbino nodibināta viena no vecākajām universitātēm.

Arī šodienas Urbino vērojama cieša saite ar pagātni, un ne tikai tādēļ, ka pilsētu rotā praktiski nemainījušies saglabāti lieliski pagātnes pieminekļi, bet arī tādēļ, ka pilsēta joprojām ir prestižs kultūras centrs, to apmeklē ievērojams studentu, zinātnieku un tūristu skaits no visas Itālijas un Eiropas.

Virs pilsētas dzīvojamiem rajoniem slejas grandiozā hercoga pils Palacco Dukale ar gandrīz pasakaino Torričini fasādi. Pils faktiski aptver visas ar to saistītās mājas un baznīcas, izveidojot vienu veselumu, attaisnojot savu viduslaiku nosaukumu „’pils-pilsēta”.

Pilī joprojām valda mākslas atmosfēra, šeit izvietojusies Nacionālā galerija Marke. Blakus vietājas nozīmes mākslas darbiem šeit skatāmi ģeniālā Rafaela audekli „Aukstdzimušās dāmas portrets” un „’Svētā Aleksandrijas Katrīna”. Skatāmi arī daži Rafaela tēva Džovanni Santi , kā arī Ticiana un Gvido Reni darbi.

Rafaela dzimtene bijīgi glabā sava dižā novadnieka piemiņu. Mākslinieka māja-muzejs pieder Rafaela v.nos. Akadēmijai. Mājai ir vairāki stāvi, tajos daļēji atjaunota XV-XVI g.s. atmosfēra. Sevišķi interesants ir iekšpagalms ar aku un akmeni, uz kura smalcinātas krāsas. Visvērtīgākā ir Jaunavas Marijas ar bērniņu freska, kuru uzskata par vienu no pirmajiem Rafaela darbiem.

Atgriežoties Rimini, mēs pieturēsim vienā no visapmeklētākajām vietām Itālijā – senajā pilsētiņā Gradarā ar XIV gadsimta pili Kastello di Gradara. Šī apbrīnojamā, noslēpumainā vieta ar milzīgo citadeli saistīta ar uzvārdiem: Malatesta, Sforci, Della Rovere – ģimenes, bez kurām nav iedomājama Itālijas vēsture.

Tomēr pilsēta un pils tūristus visvairāk pievelk ar to, ka šeit reāli risinājušies vēsturiskie Paolo un Frančeskas mīlas stāsta notikumi, kuri ir pamatā Dantes “Dievišķajai komēdijai”.

Kādreiz Gradaras pilsētu pārvaldīja hercogs Malatesta, kuram bija divi dēli. Vecākajam Džovani bija atbaidoša āriene, viņš arī nebija vairs jauns. Taču tieši viņam Gradaras saimnieks izvēlējās par sievu jauno un skaisto Frančesku, Rimini sinjora meitu. Baidoties, ka meitene nobīsies no briesmīgā Džovani izskata un aizbēgs, Malatesta nolēma apmanīt viņu, uzdodot par līgavaini jaunāko brāli Paolo, kurš izcēlās ar apbrīnojamu skaistumu. Jaunie ļaudis, tik tikko ieraugot viens otru, saprata, ka ir iemīlējušies. Taču drīz vien viņus sagaidīja rūgta vilšanās, un vienīgā izeja mīlniekiem bija slepenas tikšanās. Taču pec kāda laika šī Gradaras pils romantiskā vēsture beidzās traģiski. Paolo un Frančeskas dēka tika atklāta , viņus 1286.gadā nogalināja nokaitinātais Džovani.

Šis traģiskais mīlas stāsts varbūt nebūtu izgajis ārpus pils sienām, ja nebūtu Dante Aligeri – izcilais dzejnieks un nelaimīgo mīlētaju laikabiedrs.

Interesanti arī tas, ka šis viduslaiku stāsts atrada atbalsi arī krievu komponista Pētera Čaikovska dvēselē, kurš pēc “Dievišķās komēdijas” izlasīšanas uzrakstīja simfoniju “Paolo un Frančeska.

10. diena.

Pārbrauciens uz Poliju. Nakts viesnīcā.

11. diena.
Brauciens cauri Polijai. Pusdienu pauze. Aptuvenais ierašanās laiks Rīgā ap plkst. 24.00.

Brauciena cenā iekļauts:

- Brauciens pa maršrutu ar grupas vadītaju,

- 3 naktis tranzīta viesnīcās ar brokastīm,

- 7 naktis 3* viesnīcā ar brokastīm un Rimini.

Iālijas viesnīcā papildus izmaksas:

- tūristu nodoklis ~1,5-1,80 EUR diennaktī. Bērniem līdz 14 gadiem tūristu nodoklis nav jāmaksā.

Papildus (pēc vēlēsanās) izmaksas:

- 7 vakariņas viesnīcā Rimini - 60 EUR,

- Medicīniskā apdrošināšana – 10 EUR (vecāki par 60 gadiem – 15 EUR).

Pilna ekskursiju pakete ~ 210 (225) EUR; bērniem ~ 100 (115) EUR. Taja skaitā:

1. Izbraukuma ekskursija uz San-Leo un San-Marino – 25 EUR, bērniem – 15 EUR;

2. Izbraukuma ekskursija uz Ferraru un Ravennu – 40 EUR, bērniem – 20 EUR;

3. Izbraukuma ekskursija uz Perudžu un Asīzi – 45 EUR, bērniem – 25 EUR;

4. Izbraukuma ekskursija uz Modēnu un Parmu – 45 EUR, bērniem – 25 EUR;

5. Izbraukuma ekskursija uz Urbino un Gradaru – 40 EUR, bērniem – 20 EUR;

6. Ekskursija Boloņā – 15 EUR, bērniem – 5 EUR;

7. Ekskursija Grācā – 10 EUR, bērniem – 5 EUR;

P.S. Pilnu ekskursiju paketi var iegādāties vienlaicīgi ar maksu par ceļojumu vai arī atsevišķi. Pērkot ekskursiju paketi, atlaide - 10 EUR.

Papildus (pēc vēlēšanās) apmaksājama :

- ekskursija Rimini – 10 EUR, bērniem – 5 EUR

Papildus (pēc vēlēšanās) apmaksājamas ieejas biļetes katedrālēs, muzejos, austiņas pilsētu ekskursijās ~ 40 EUR. Taja skaitā:

- vienotā ieejas biļete 3 Ravennas katedrālēs ~11 – 13 EUR;

- ieejas biļete Gradaras pilī ~ 8 EUR, ES pilsoņiem 18 – 25 gadi ~ 4 EUR;

- ieejas biļete San – Leo cietoksnī ~ 8 EUR, bērniem 5 EUR;

- ieejas biļete Hercogu pilī Urbino ~ 8 EUR, bērniem 5 EUR;

- austiņas Boloņā ~ 2,5 EUR;

- austiņas Ravennā ~ 2,5 EUR.

 


 

WhatsApp
whatsapp
Telegram
telegram
Pāriet uz latviešu valodu Перейти на русский
Kategorijas